Luterāņu katehisms par abortu un dzīvību

V DAĻA

Vienkāršas atbildes uz sarežģītiem jautājumiem

1. Vai pastāv aborti, kas ir Dievam patīkami un ir pieļaujami?

Atbilde: Aborts nekad neiepriecina Dievu. Ir gadījumi, kad aborts ir nenovēršams rezultāts medicīniskai procedūrai, kas vajadzīga, lai glābtu mātes dzīvību (sk. 15. jautājumu). Šādi gadījumi ASV ir ļoti reti, to nav gandrīz nemaz. Ja mātes dzīvība patiešām tiek apdraudēta, apzinīgs ārsts vispirms mēģinās glābt abus – māti un bērnu. Tajos retajos gadījumos, kad ir jāizdara izvēle starp vienu vai otru, sievietei un viņas vīram vajadzētu meklēt padomu pie ārstējošā ārsta un luterāņu mācītāja, cenšoties nonākt pie Dievam, cerams, vistīkamākā lēmuma.

2. Vai aborts pēc izvarošanas nav “mazākais no diviem ļaunumiem”? Vai Dievs nepieļaus šādu izņēmumu?

Atbilde: Ikviens vēl nedzimis bērns, neatkarīgi no apstākļiem, kādos viņš ticis ieņemts, ir Dieva radīts. Vissvarīgākais ir tas, ka vēl nedzimušajam ir dvēsele, kurai jātiek izglābtai ar Evaņģēliju. Tāpēc vēl nedzimušiem bērniem jāļauj piedzimt. Ir jāsaprot, ka grūtniecība pēc izvarošanas iestājas ārkārtīgi reti. No 1000 izvarošanas upuriem, kas tika apsekoti tūlīt pēc izvarošanas, nevienā no gadījumiem netika ziņots par grūtniecību (Kuthera, L. Post Contraception with DES. JAMA, 1971, 25. okt.). Apdomājiet arī to, ka nogalināt nevainīgu, vēl nedzimušu bērnu par viņa vai viņas tēva grēku ir izkropļota loģika. Mēs nesodām bērnus par viņu tēvu noziegumiem. Izvarotājam par izvarošanas noziegumu jātiek sodītam ar tiesu sistēmas palīdzību. Saprotot mātes milzīgo emocionālo nemieru, kas saistīts ar izvarošanā ieņemta bērna dzemdēšanu, viņai jātop iedrošinātai ar Dieva palīdzību mīlēt šo bērnu, kā tas jādara visiem patiesiem kristiešiem. Sieviete, kurai nodarīts liels ļaunums, nav jāiedrošina uz vardarbību pret savu bērnu. Piemērota iespēja šādos gadījumos ir nodot bērnu adopcijai.

3. Vai aborts nav pareiza izvēle asinsgrēka gadījumā?

Atbilde: Asinsgrēks ir dzimumsakari starp tēvu un viņa meitu, vai tēvoci un brāļa vai māsasmeitu, utt. Par laimi, grūtniecība ir ļoti reta. “Pētījumi, kas skar asinsgrēka upurus, parāda, ka lielais vairākums izvēlas bērnu iznēsāt līdz galam. Mazākā daļa, pakļaujoties vecāku spiedienam un viņu vēlmei noslēpt asinsgrēku, izvēlas abortu. Dažiem asinsgrēka upuriem bērna iznēsāšana ir veids, kā izrauties no nepareizajām attiecībām ar saviem tēviem, kurus viņas – par spīti apjukumam un aizvainojumam, ko izraisījusi izmantošana par seksuāliem objektiem – iespējams, vēl mīl. Bērna iznēsāšana ne tikai atmasko asinsgrēku, bet arī dod cerību iesākt patiesas mīlošas attiecības” (Linda Bartlet. From Heartache to Healing. Concordia Publishing House. 50. lpp.). Kristīgiem draugiem, gluži tāpat kā izvarošanas gadījumā, jāatbalsta mātes centienus bērnu saudzēt un jāiedrošina darīt to, kas ir vislabākais viņai un viņas bērnam. Un atkal – adopcija ir labs risinājums.

4. Ko darīt, ja ārsts zina, ka bērns piedzims ar nopietniem fiziskiem traucējumiem? Vai šādā gadījumā aborts nav “līdzjūtīga” izvēle?

Atbilde: Dievs reizēm pieļauj tāda bērna ieņemšanu, kurš piedzims ar veselības traucējumiem (Jāņa ev. 9:1–3). Dievs nedod nevienam tiesības šo dzīvību iznīcināt, jo trūkums var kalpot kā stimuls, kurš izraisa mīlestību un ziedošanos personas raksturā. Dievs ar nodomu ir radījis bērnu ar dvēseli. Ne viņa vecākiem, ne sabiedrībai nav tiesību izbeigt viņa dzīvību. Bērns, kuram ir īpašas vajadzības, ir jāmīl tāpat kā visi citi bērni.

5. Vai auglis, vismaz grūtniecības sākuma posmā, ir daļa no sievietes ķermeņa?

Atbilde: Sievietes aklā zarna, kas nepārprotami ir daļa no viņas ķermeņa, var tikt izņemta medicīnisku apsvērumu dēļ. Aklās zarnas šūnas ir somatiskās šūnas un nes ģenētisko kodu, kurš ir identisks jebkurai citai somatiskajai šūnai sievietes ķermenī. Šī iemesla dēļ, nenoliedzami, tās ir daļa no viņas ķermeņa. Divu dzimumšūnu (spermatozoīds un olšūna) saplūšanas rezultātā izveidojas zigota, un dažādās savas attīstības stadijās tā vienmēr nes pilnīgi citādu ģenētisko kodu nekā mātes somatiskās šūnas. Mātes dzemdē augošs un vēl nedzimis bērns gan anatomiski, gan psiholoģiski ir pilnīgi atsevišķa cilvēciska būtne un nekad nevar tikt uzskatīts par daļu no sievietes ķermeņa. Vai sievietei ir tiesības rīkoties ar savu ķermeni? Jā, bet vēl nedzimis bērns viņas dzemdē nav viņas ķermeņa daļa. Tas ir citas personas ķermenis. Bērns var būt puika, vai arī tam var būt no mātes pilnīgi atšķirīga asinsgrupa.

6. Vai izdzīvotspēja var tikt uzskatīta par standartu, pēc kura var noteikt, vai auglis ir cilvēks vai nav?

Atbilde: Tas ir sekulārā humānisma arguments. Izdzīvošanas spējas lietošana par kritēriju, nosakot kāda tiesības uz dzīvību, diezgan ātri parāda biedējošu perspektīvu, kad mēs saprotam, ka pēc šī standarta jaundzimušais, vai jebkura vecuma bērns ar fiziskiem traucējumiem, arī ir “dzīvot nespējīgs”. Pēc šāda standarta sirms un vecs cilvēks, kas cietis no triekas, psihiski ļoti slims cilvēks, vai pat paraplēģiski slims kara veterāns ir “dzīvot nespējīgi”, jo viņi nav spējīgi uz neatkarīgu eksistenci. Dažiem no šiem cilvēkiem nav garīgas “spējas izdzīvot”. Noteikt, vai vēl nedzimušam bērnam ir tiesības dzīvot vai nav, balstoties uz viņa fiziskajām vai garīgajām spējām, nevis tikai uz faktu, ka bioloģiski un teoloģiski tas ir dzīvs cilvēks, ir nežēlīgs un kaprīzs veids, kā valstij lemt, kuram ir vērts dzīvot, kuram ne.

7. Vai ir saistība starp verdzību un abortu?

Atbilde: Jā.

Verdzība	Aborts
Dred Scott 1857. gada 7–12 lēmums	Roe v. Wade 1973. gada lēmums
Melnādains – nav cilvēks	Nedzimis bērns – nav cilvēks
Saimnieka īpašums	Saimnieka (mātes) īpašums
Var izvēlēties nopirkt, pārdot vai nogalināt	Var izvēlēties paturēt vai nogalināt
Abolicionisti nedrīkst uzspiest morāli vergu turētājam	Dzīvības aizstāvji nedrīkst uzspiest morāli mātei
Verdzība ir likumīga	Aborts ir likumīgs

(Avots: Wilkie, J. C. Abortion: Questions and Answer. Cincinnati, Ohio: Hayes Publishing Co, 18. lpp.)

8. Kā ar sievietes tiesībām uz privāto dzīvi?

Atbilde: ASV Augstākās tiesas lēmums lietā Roe v. Wade ir balstīts uz maldīgu priekšstatu par tiesībām uz privāto dzīvi. Šādu, tā saukto tiesību, nav ASV Konstitūcijā; tās tur tiek ielasītas, pateicoties humānistiskam domāšanas veidam. Ja jūs, būdams valsts pilsonis, stāvēdams aiz durvīm, redzētu un dzirdētu, kā māte nežēlīgi sit savu bērnu – ar vēlmi viņu nogalināt – , ko jūs darītu? Vai jūs respektētu viņas privāto dzīvi? Cilvēks, kuram nav sveša morāle, izsauktu policiju un, ja tas nepieciešams, izlauztu durvis un izglābtu bērnu. Ārstam vai jebkuram citam, kurš apmācīts sniegt pirmo palīdzību, būtu jāsagriež ievainotam cilvēkam drēbes, ja tas būtu nepieciešams viņa dzīvības glābšanai. Respektam pret privāto dzīvi vienmēr ir jāpiekāpjas mūsu tuvākā dzīvības tiesību priekšā. Neviena civilizēta valdība nevar pieļaut, ka prasība uz privāto dzīvi tiek lietota kā iemesls nevainīgu, vēl nedzimušu bērnu nogalināšanai. Mēs varam pastāvēt uz tiesībām netikt nepamatoti pārmeklētam un aizturētam (ASV Konstitūcijas ceturtie grozījumi), bet mēs nevaram ar tīru sirdsapziņu pieļaut, ka, izmantojot par ieganstu mātes tiesības uz privāto dzīvi, tiktu nogalināti vēl nedzimuši bērni.

9. Vai negribēto bērnu nogalināšana abortā ļaus piedzimt vairāk gribētajiem bērniem, un tādējādi samazināsies vardarbība pret bērniem?

Atbilde: Ir noticis tieši pretējais. Sešdesmitajos gados Ņujorkā notika vidēji 5000 vardarbības gadījumu pret bērniem gadā. Aborts tika legalizēts 1970. gadā. 1975. gadā tika reģistrēti 25 000 vardarbības gadījumu, kuros cietuši bērni.

Gads	Abortu skaits	Vardarbība pret bērniem
1971	16172	422
1975	25921	769
1978	38782	1762

Kanādas pilsētas Ontario statistika parāda tādu pašu tendenci.

(Avots: Child Wellfare Branch, Ministry of Human Resources. Ontario, Canada, 1980)

Jaunāki statistikas dati parāda, ka tendence turpinās.

Spriežot pēc datiem, kas pieejami no Nacionālā centra, kas nodarbojas ar vardarbības un nevērības pret bērniem gadījumiem (National Center of Child Abuse and Neglect), no 1980. gada līdz 1993. gadam bērnu skaits, kas ievainoti vardarbības gadījumos, ir palielinājies par 149%. Vēl zīmīgāks ir smagi ievainoto bērnu skaits, kas no 1986. gada līdz 1993. gadam pieaudzis par 400 %.

Psihiatrs Dr. Filips Nejs (Philip Ney) savā plaši pazīstamajā pētījumā par saistību starp vardarbību pret bērniem un abortu saka: “Gribēts aborts ir nopietns iemesls vardarbībai pret bērniem. Jaunākie pētījumi liecina, ka sievietes vēl ilgi pēc aborta nes sevī smagu vainas apziņu. Vainas apziņa ir nopietns iemesls, kas ietekmē bērnu sišanu un slepkavības. Aborts pazemina sievietes pašapziņu, un ir pētījumi, kas parāda – pašapziņas trūkums ir galvenais cēlonis tam, ka vecāki sit savus bērnus.”

10. Vai luterāņiem vajadzētu piketēt pie abortu klīnikām? Kā ar agresiju pret klīnikām, abortu veicēju ievainošanu vai pat nogalināšanu?

Atbilde: Kā daļa no Jēzus uzdevuma, kas dots visiem kristiešiem, – būt par gaismu un sāli, luterāņi var piedalīties miermīlīgās, lūgšanu pilnās un atļautās demonstrācijās. Tomēr luterāņiem jāatturas no jebkāda veida vardarbības. Aborta vardarbība netiks pārvarēta ar tālāku vardarbību. Kristieši zina, ka ļaunumu var pārvarēt tikai ar labu. Patiesā kauja pret abortiem nenotiek Vašingtonā, Kolumbijas apgabalā vai aborta klīniku priekšā, bet gan katra cilvēka sirdī. Mēs mudinām visus luterāņus censties mainīt situāciju mierīgā un atļautā veidā, vēršoties pie savu ģimenes locekļu, draudžu locekļu, draugu un valdības pārstāvju sirdsapziņas.

11. Kāda ir Amerikas Mediķu asociācijas nostāja?

Atbilde: Amerikas Mediķu asociācija aizstāv šādu viedokli: ja nogalināt vēl nedzimušu bērnu ir atļauts, tad tas ir arī ētiski un pieļaujami.

12. Vai kādu lietu atļaujot, tā kļūst arī morāli pareiza?

Atbilde: Nacistiskajā Vācijā ārstam bija legāli atļauts nodarboties ar genocīdu. Amerikas Savienotajās Valstīs viņš tiktu pasludināts par slepkavu. Kopš 1973. gada Amerikas Savienotajās Valstīs ārstam ir legāli atļauts veikt abortus. Tagad aborts nav atļauts Vācijā un pret ārstu, kurš veic abortu, var tikt ierosināta krimināllieta [aborta veikšana ar sievietes piekrišanu līdz 12. grūtniecības nedēļai netiek sodīta. – Red. piez.]. Humānisma filozofija, kas valda ASV, ir izmainījusi paradumus tā, ka tie sāk līdzināties Nacistiskās Vācijas amoralitātei.

13. Vai Hipokrāta zvērests apgalvo, ka ārstam nekad nevajadzētu veikt abortu?

Atbilde: Jā. Tas apgalvo: “Nevienam, kas to lūgs, es nedošu nāvējošas vielas, nedz arī došu padomu, kā īstenot šādu nodomu. Tāpat nedošu nevienai sievietei līdzekļus augļa nodzīšanai.” Dažas medicīnas skolas vairs necitē šo zvērestu pie diploma iegūšanas vai arī izņem no tā aborta daļu un aizvieto to ar “es nedarīšu neko nelegālu.”

14. Kāpēc ārsti tomēr veic abortus?

Atbilde: Galvenokārt – naudas dēļ. Ja valsts jau rīt izdotu likumu, ka neviens mediķis nedrīkst saņemt nekādu atlīdzību par piedalīšanos abortā, diez vai ārsti tos veiktu.

15. Vai luterānis, kurš ir ārsts vai mediķis, drīkst veikt abortu?

Atbilde: Tā kā aborts pārtrauc cilvēka dzīvību, ārstam luterānim tas nav morāli iespējams. Mēs apzināmies, ka pastāv dažas ļoti retas procedūras, kuras ir nepieciešamas, lai glābtu grūtnieces dzīvību, un kuru laikā nenovēršami mirst viņas vēl nedzimušais bērns. Olvada izņemšana ārpusdzemdes grūtniecības gadījumā ir viena no šīm procedūrām. Bērna nāve nav šīs operācijas nolūks, un tā nav bērna nāve, kas glābj mātes dzīvību. Tas nav aborts, kas tiek veikts šādos apstākļos.

16. Vai luterānei, kura paliek stāvoklī, neesot laulībā, vajadzētu apdomāt aborta iespēju?

Atbilde: Viņai nekavējoties jāmeklē padoms pie luterāņu mācītāja. Viņai kopā ar bērna tēvu jāizlasa šis Luterāņu katehisms par abortu un dzīvību. Viņiem abiem jānožēlo savus grēkus un ticībā jāsaņem pilnīga piedošana, pateicoties viņu Glābēja – Jēzus Kristus – pestīšanas darbam. Dievam patīkams risinājums būtu, ja viņi apprecētos, dzemdētu bērnu un kā mīloši vecāki uzaudzinātu viņu kristīgā ticībā. Ja bērna audzināšana ģimenē nav iespējama, tad tēvam un mātei nopietni jāapsver plāns bērnu nodot adopcijai kādam kristīgam pārim.

17. Vai ir kāda cerība luterāņu sievietei, kura jau ir izdarījusi abortu?

Atbilde: Jā! Baznīcas kalpošana ir daudz kas vairāk nekā tikai atturēšanās no grēka un aborta. Baznīca ir par dzīvību vispilnīgākajā nozīmē. Dieva mīlestība ir paredzēta ne tikai bērniem, bet arī mātēm un tēviem. Tomēr grēka nozīmes mazināšana noniecina piedošanu, kuru mums dāvājis Jēzus Kristus, samaksājot ar savu dzīvi un nāvi. Baznīca var palīdzēt sievietēm pēc aborta nolikt savu smago nastu pie Kristus krusta. Tikai Jēzus, Dieva vienpiedzimušā Dēla, upuris dod mums visu grēku piedošanu. Kristus upura dēļ grēks nespēj mūs uzvarēt. Kā psalmists mums atgādina (Ps. 32:5): “Tad es atzinos Tev savos grēkos un neapslēpu savas vainas. Es sacīju: “Es izsūdzēšu Tam Kungam savus pārkāpumus!” Un Tu piedevi man manu grēka vainu.”

18. Kāds ir luteriskās nostājas kopsavilkums aborta jautājumos?

Atbilde: Runājot par abortu, luterāņiem jāatceras četri Rakstu principi:

1. Radītājam, Glābējam un Mierinātājam cilvēka dzīvība jebkurā tās attīstības stadijā ir nozīmīga un dārga.

2. Dievs ir mums uzticējis cilvēku dzīvības, lai mēs par tam rūpētos.

3. Cilvēka brīvībai ir noteiktas robežas.

4. Ticībā savam Radītājam, Glābējam un Mierinātājam mums, luterāņiem, ar prieku jāuzņem visus bērnus mūsu kopīgajā ģimenē.

19. Kā mēs Dieva mīlestības mudināti un Svētā Gara stiprināti varam atbalstīt biblisko un luterisko nostāju aborta un dzīvības jautājumos?

Atbilde: Jūs varat pievienoties un iesaistīties “Luterāņi Dzīvībai” programmās. Tā ir starptautiska organizācija ar pārstāvniecībām daudzās valstīs, lokālajām nodaļām un Dzīvības kalpošanas koordinatoriem, kas meklē veidus, kā izmainīt cilvēku sirdis ar lūgšanām, izglītību un kalpošanu. Lai uzzinātu vairāk, lūdzu, sazinieties ar “Luterāņi Dzīvībai”!