Luterāņu katehisms par abortu un dzīvību

I DAĻA

Luteriskā nostāja mācībā un praksē

1. Kāda ir luteriskā nostāja, nosakot mācības pareizību?

Atbilde: Viens no vadošajiem principiem luteriskajā teoloģijā ir Sola Scriptura (tikai Raksti). Šis katehisms balstās uz to, ka tikai Rakstu apgalvojumi to tiešajā nozīmē var būt par pamatu pareizai mācībai un praksei.

2. Kur ir apkopots un formulēts Rakstu princips Sola Scriptura un citi bibliski standarti?

Atbilde: Vienprātības grāmata (Liber Concordiae). Luterāņu ticības apliecības. Šo teoloģisko rakstu grāmatu sastādīja luterāņu teologi 1585. gadā, lai nostiprinātu pareizu mācību un ticību Evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Tā satur astoņus teoloģiskus darbus: Trīs galvenie simboli, Augsburgas ticības apliecība (1530), Augsburgas ticības apliecības apoloģija (1531), Šmalkaldes artikuli (1537), Par pāvesta varu un primātu (1537), Mazais katehisms (1529), Lielais katehisms (1529), Konkordijas formula (1577).

3. Kur tieši Vienprātības grāmatā ir teikts, ka Bībeles apgalvojumi ir vienīgais likums un standarts pareizai mācībai un praksei?

Atbilde: Vienprātības grāmatā ir apmēram 16 vietas, kurās tiek apgalvots vai secināts, ka Bībele ir vienīgais likums un standarts pareizai mācībai un praksei. Divi vispazīstamākie ir: “Ticības artikulus rada Dieva vārds un neviens cits” (Šmalkaldes artikuli II, 2. artikuls, 297. lpp.) un Bībele “paliek par vienīgo tiesnesi, normu un mērauklu, par atskaites punktu, pēc kura visām mācībām ir jātop izvērtētām un iztiesātām, vai tās ir labas vai ļaunas, patiesas vai nepatiesas” (Konkordijas formula. Epitome. 467. lpp.).

4. Vai mums vajadzētu izmantot arī cilvēciskus spriedumus, lai noteiktu pareizo mācību un praksi?

Atbilde: Cilvēka prāts var palīdzēt saprast patieso Rakstu nozīmi, bet tas jāizmanto kā darba rīks, nevis kā noteicējs. Tas nozīmē, ka mēs varam izmantot savu prātu tā, lai tas kalpotu Rakstu saprašanai, nevis, lai noraidītu Rakstos skaidri teikto. Concordia Self Study Bible (Konkordijas Bībele pašmācībai) paskaidro to šādi: “Lai arī spēja domāt, kas atšķir cilvēkus no dzīvniekiem, ir Dieva dāvana, prāts netiek uzskatīts par kritēriju, pēc kura tiek izšķirti reliģiska rakstura jautājumi. Tur, kur parādās paradoksi, bērnišķīgai ticībai jāgūst virsroka pār loģiskiem spriedumiem. Prātam ir jāpakļaujas Rakstiem. Tas nozīmē, piemēram, kad Dieva vārds māca par Svēto Trīsvienību – Tēvu, Dēlu un Svēto Garu, mēs pazemīgi paklausām Bībeles atklāsmei, pat, ja šāda mācība ir aiz cilvēka saprašanas robežas. Tāpat Raksti ir patiesi, kad runā par Jēzus piedzimšanu no jaunavas, par Viņa divām dabām (Dievišķo un cilvēcisko), par Viņa augšāmcelšanos un debesbraukšanu, par dalību Viņa miesā un asinīs Svētajā Vakarēdienā. Mēs ticam visām šīm mācībām, jo tās ir apstiprinātas Rakstos, kaut arī tās ir pāri mūsu saprašanai” (XVII daļa).

5. Vai Mārtiņš Luters ticēja Sola Scriptura principam?

Atbilde: Izlasījis Mārtiņa Lutera darbus, slavenais metodistu teologs Filips Vatsons uzrakstīja savas teoloģijas izskaidrojumu. Viņš nosauca savu grāmatu Let God be God (Ļausim Dievam būt Dievam). Tieši to arī Mārtiņš Luters būtībā darīja. Viņš nelokāmi uzstāja, lai visa kristīgā teoloģija tiktu veidota no ebreju un grieķu manuskriptu tulkojumiem to tiešajā nozīmē. Viņš mūs brīdina: “ja cilvēku mācība ienāk Baznīcā, tad izmetiet ārā katru tās drusku, un ziniet skaidri, ka tāpat, kā Dievs ir dzīvs, tā arī katra cilvēku ieviesta mācība ir elku kalpība” (What Luther Says. 1201).

Vairums cilvēku vēlas kalpot Dievam, bet tikai tik ilgi, kamēr paši ir noteicēji. Mēs kalpojam Dievam, sekojot Viņa Vārdam.

Lasīt tālāk